Kite – sērfings

kaitsērfings

Šobrīd, kad ražotāji piedāvā milzum daudz dažādu modeļu, pircēji šķiet apjukuši un daudzi pūķus vairāk izvēlas pēc krāsas, nevis pec to braukšanas kvalitātes. Šoreiz sīkāk par pūķiem kas paredzēti sērfošanai pa vilni (wave riding).

Lai viļņu braukšanu izbaudītu pilnībā nepieciešami pareizie rīki ar ko to darīt. Lai arī jums iespējams ir pūķis, kas šķiet uzticams un patīkams “parastai” braukšanai, bieži tas var izrādīties ne pārak piemērots kādai specifiskākai disciplīnai, kada ir arī viļņu braukšana.
Tātad iedomājamies, ka sērfojam pa vilni augšā, lejā un to darot vienlaicīgi pārvietojamies gan lejā pa vējam (downwind), gan arī slīdot pa vilni vilnim tuvojamies krastam. Atkarībā no vēja virziena attiecībā pret vilni, kardināli atšķirsies pūķa vadīšana. Latvijā klasiski ir “onshore” vai “side- onshore” vēja virzieni (kad vējš pūš perpendikulāri vai ieslīpi attiecībā pret vilni), retāk ir tīri “sideshore” vai pat “side-ofshore” apstākļi, kad vējš  pūš paralēli vilnim.
Sērfot “onshore” vai “side- onshore” apstākļos ir sarežģītāk – jo izteiktāk viļņa un vēja kustības virzieni sakrīt, jo vairāk braucējam jākoncentrējas uz pūķa vadību – pūķis aktīvi jākustina vēja logā lai noturētu spriegumu stiķos, jo vilnis braucēju nemitīgi dzen tajā pašā virzienā, kur pūš vējš. Savukārt pūšot “Sideshore” vai “side offshore” vējam, ar pūķi būs jaizdara tikai minimālas kustības un braucējam ir daudz vieglāk kontrolēt pūķi un koncentrēties uz to, kas tiek paveikts ar dēli. Šādos apstākļos parasti viļņi ir gludāki un sakārtotāki, bet diemžēl pārsvarā jārēķinās ar brāzmainu vēju.

Dizainējot pūķus viļņu braukšanai, ražotājiem ir krietni jāpasvīst, jo nākas savienot šķietami nesavienojamas lietas:

Pūķim lieliski “jāmak” lidot pa vējam

Pūķim prezīzi, bez aiztures jāklausa stūrei un ātri jāgriežas lai to varētu izstūrēt sarežģītos “onshore” apstākļos, turklāt ļoti nozīmīgi ir tas, lai pūķi stūrējot no vienas loga malas uz otru tas attīstītu maksimāli maz jaudas, pretējā gadījumā pie katras kustības ar pūķi braucējs tiks rauts pūķa virzienā un nevarēs paveikt savu iecerēto manevru uz viļņa.

Pūķim jabūt pietiekoši labai spējai “iet pret vēju”, jo kaut kā taču būs jātiek arī atpakaļ pēc tam, kad būsiet nosērfojuši pus kilometru lejā pa vējam.

Pūķim labi jāpacieš brāzmas un jabūt pietiekoši lielai spējai izlaist jaudu, kad tā nav nepieciešama (depower).

Pūķim jabūt ar lielu izmantojamā vēja diapazonu, jo spēcīgā vējā tā jauda bieži mainās.

Pūķi, ja tas nokritis, jāspēj veikli pacelt no ūdens, pirms vilnis to ir aprijis.

Pūķim jābūt pietiekoši izturīgam lai tas paliktu viena gabalā gadījumā, ja nu vilnis tomēr to aprij.

Daži padomi kā tad pēc izskata atpazīt pūķi, kas būs vairāk vai mazāk piemērots viļņu braukšanai? Parasti tā ir SLE (suported leading edge) konstrukcija, pūķa kupols būs plats, un drukns, spārnu gali plati labākam griešanās ātrumam, trīs ribas, un ar dakronu bagātīgi pastiprināta konstrukcija. Vēlams lai striķu tīklojums pie pūķa būtu pēc iespējas vienkāršāks  – mazāk iespējas pūķim sapīties, kad tas iekritis viļņos.
…. bet protams vienmēr pats svarīgakais ir tas, kas atrodas starp pūķi un dēli – pats braucējs.

Veiksmi viļņos!

Share this post